Mūzikas ietekme uz cilvēku

Mūzika ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tā ir visapkārt mums – pat vēja šalkoņa, vai ūdens viļņi ausīm var skanēt kā mūzika. Tai var būt pozitīva, kā arī negatīva ietekme uz cilvēku. Bieži vien, lai relaksētos mēs klausāmies mūzikas skaņas. Protams, katram cilvēkam, individuāli ir cita mūzika, kas nomierina. Dažiem tā var būt relaksējošas flautas skaņas, vai klavieru skaņdarbs, cits tieši pretēji – gūst atslābumu pie skaļiem basiem, popmūzikas vai pat kāda smagāka žanra.

Maziem zīdaiņiem mūzikas klausīšanās bieži vien liekas interesantāka kā sarunas. Atskaņojot mūziku, maziem bērniem patīk iejusties deju ritmā, un ir pierādīts, ka tie, kam tas izdodas visprecīzāk – tie visvairāk smaida. Tāpēc, bērniem pieaugot, tie vēlas dziedāt, vai dejot – jo bērnība ir pavadīta mūzikas ritmos.

Pasaulē ir bijuši daudz un dažādi pētījumi, kā mūzika spēj ietekmēt cilvēku. Endorfīns ir viela, ko izstrādā smadzenes; tas rada mieru un harmoniju ķermenī, tie ir, tā saucamie laimes hormoni. Enorfīnam izplatoties pa ķermeni, var mazināt arī sāpes un izraisa pacilātības sajūtu. Pastāv teorija, ka klausoties mūziku, kas cilvēkam ir patīkama, tiek atbrīvots endorfīns. Dažreiz mūzika tiek izvēlēta kā vislabākās zāles daudzās stresa situācijās. To profesiju pārstāvjiem, kuriem ikdienā jāsaskaras ar stresa situācijām – ārstiem, advokātiem, politiķiem, stjuartiem un citiem, iesaka pēc smagas dienas atslābināties, klausoties mierīgu un nomierinošo mūziku. Ne tikai mākslinieka izpildīta mūzika ir relaksējoša – tāpat miera sajūtu var smelties mežā, kur dzirdamas putnu skaņas, vai jūras krastā klausoties viļņus. Ne vienmēr vajag norobežoties ar mūzikas klausīšanos vienatnē – cilvēks ir sociāla būtne, un tam ir vajadzīga kompānija.

Mūzikas ietekmē arī mūsu dienas ritmu – paātrinot vai palēninot to. Ļoti daudziem sportistiem var redzēt mūzikas atskaņotāju kabatā un austiņas ausīs. Mūzika dod enerģiju veikt sportiskas aktivitātes. Ātrs ritms pasteidzinās mūsu gaitu, skriešanas tembru un dos spēku vēl pāris reizes uztaisīt pietupienus. Braucot pie stūres garus pārbraucienus, bieži vien sāk mākt nogurums, miegainība un ceļš liekas vienmuļš. Šādos gadījumos ir labi uzlikt straujāka ritma mūziku, tādu, kuru var pagriezt skaļāk un dziedāt līdzi. Turpretī lēna, romantiskā vai klasiskā stila mūzika samazinās saspringumu no dienas ritma, pat var radīt miegainību. Bezmiega naktīs var uzlikt lēnu klavieru skanējumu; tas palīdzēs ātrāk iemigt.

Daudzi pētījumi ir bijuši par to, kā mūzika var ietekmēt cilvēka atmiņu. Klasiskās mūzikas pavadījumā ir vieglāk uztvert sarežģītas lietas, labāk strādā atmiņa un vieglāk atcerēties jaunus vārdus. Daudz tiek pētīta tieši Mocarta mūzika un tās ietekme – tā, kā izrādās, nomierina slimos, veicina ātrāku dzīšanu,un pat tiek atskaņota govīm, lai tās ražotu vairāk piena. Tieši pretēji – popmūzika vai kāda smagāka rakstura mūzika novērš domas un koncentrēšanās spējas no darbiem. Jebkura mūzika, kura tiek izpildīta ar vārdiem, kādā brīdī var nemanot novērst domas no paredzētā darba. Smadzenes sāk pievērsties dziesmai ar vārdiem. Arī dzīves uztvere var mainīties no mūzikas, kādu klausāmies. Skumja mūzika tiek saistīta ar pelēku un melnu nokrāsu, taču dienu gaišākās krāsās var iekrāsot priecīga mūzika. Mūzikai ir milzīgs spēks, taču ar to ir jāmāk rīkoties. Tā ir jāizprot un jāizmanto savā labā. Klausoties mūziku, kas tev patīk, apkārtējie redz tavu smaidu un pacilātību. Arī pārējie sāks uztvert dzīvi pozitīvāk un smelsies enerģiju no tevis.