Mūzika

Kā kļūt par slavenu R&B dziedātāju?

Ja vēlies kļūt par labu R&B dziedātāju, tas prasīs lielu darbu un pacietību. Tev ir jāstrādā ar balss stiprināšanas nodarbībām, papildus iegūstot savu auditoriju, kas būs nākamie fani. Un tev vajadzēs arī naudu no უპროცენტო სესხები vai pat sesxebi 18 wlidan!

Sāc ar populārāko R&B leģendāro izpildītāju klausīšanos. Ja vēlies būt veiksmīgs izpildītājs, ir jāmācās no meistariem. Noklausies kaut dažas slavas ikonas šajā žanrā, un sapratīsi, vai tas ir tas, ko vēlies darīt. Pamēģini ar Ray Charles vai James Brown leģendārajām dziesmām. Nedaudz mūsdienīgāki izpildītāji varētu būt Mariah Carey vai Alicia Keys.

Praktizējies savā mūzikas stilā katru dienu. Nav nekādu slēptu zemūdens akmeņu, kas būtu jādara, lai kļūtu par labu mākslinieku – ir tikai daudz jāpraktizējas. Praktizē savu mūziku, laikā, kad neesi aizņemts ar darbu. Varbūt pēc vakariņām ir daudz brīva laika? Tādā gadījumā atlicini vismaz stundu savai praksei. Pirmo reizi izpildot kādu dziesmu, pirmais, kas jādara, ir jāiemācās ritms un teksts. Turpinot praktizēties, ar katru reizi vari veikt izmaiņas, izmainot emocijas.

Galvenais – dziedi ar emocijām. Lielākā daļa R&B mākslinieki māk izteikt savas emocijas balss tonī. Tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai būtu labs dziedātājs. Padomā par emocijām, kādas raisās, izdzirdot dziesmu. Vai tās ir laimīgas vai skumjas notis? Mēģini to pašu dziesmu atdarināt ar savu balsi un savām emocijām. Pirmajās reizēs emocionāla dziedāšana sagādās grūtības, taču ar praksi kļūs vieglāk. Vienkāršākais veids, kā izmainīt savas emocijas ir ar sejas vaibstiem atdarināt savu emociju. Balss liksies skumja, ja dziedot izskatīsies bēdīgs, kā arī emocijas būs līksmākas, ja dziedāšanas laikā smaidīsi. Mēģini iekšēji domāt attiecīgi skumjas vai priecīgas domas. Dziedot skumju dziesmu, atceries par tiem brīžiem, kas tev sagādāja lielas bēdas un emocijas radīsies pašas no sevis.

Pirmās dziesmas, ko izpildi, – klasiskās balādes. Sākumā nepieciešams apgūt klasikas skaņdarbus, un tikai vēlāk pāriet uz jaunāku materiālu, kā arī sacerēt savas dziesmas.

Lai labāk izpildītu vēlamo dziesmu, izproti, par ko tā tikusi sacerēta. Tu vari sākt ar teksta lasīšanu internetā, ja nevari izprast domu, kad tā skan no atskaņotāja. Izlasi vienu pantu un apdomā, ko autors ar to ir domājis – vai dziesma ir par sirdssāpēm, zaudējumu, mīlestību vai triumfu. Izvēlies dziesmu, kas visvairāk raksturo tevi. Ja nesen tev ir tikusi salauzta sirds, vari izvēlēties šādu mīlestības zudumam veltītu dziesmu. Ja esi veiksmīgi pārvarējis grūtus šķēršļus, tad izvēlies dziesmu par uzvaru un triumfu. Paturi prātā, ka lasot tekstus, vari ņemt iedvesmu savu dziesmu radīšanai. Sāc savas dziesmas veidošanu kā emocionālu dzejoli, kas uzrunā personīgi tieši tevi. Turpinājumā mēģini atrast pareizo ritmu un meldiņu.

Veic pirmos ierakstus kā tu dziedi. Tas ir svarīgi, lai gūtu panākumus dziedāšanā. Ieraksti savu izpildījumu un pats sev atskaņo. Tā tu sapratīsi kļūdas, ko pieļāvi un ko vajadzētu uzlabot. Lai ierakstītu savu dziesmu, nav nepieciešamas mūzikas studijas dārgās iekārtas, tam labi noderēs mobilais telefons. Ieraksti klusā vidē, lai apkārt nav lieki trokšņi. Noklausoties savu dziesmu, esi pats savs kritiķis. Apsver labi, vai vēl kaut ko ir nepieciešams uzlabot, pirms iesniedz to profesionāliem klausītājiem.

Pirms producentu meklēšanas un debijas izlaišanas YouTube kanālā, iedod noklausīties savu ierakstu kādam R&B mūzikas pazinējam. Lai kritika un padomi būtu noderīgi, meklē palīdzību pie neitrāla vērtētāja. Nelūdz to darīt vecākiem vai draugiem, jo reti kurš no viņiem saņemsies un pateiks tavas kļūdas, ja tavs ieraksts nebūs izdevies. Tev ir jādzird mūzikas profesionāļa domas.

Ar kādiem soļiem ir jāsāk mācīties pareizi dziedāt?

Vai tu bieži mēdz pie sevis domāt, kā būtu, ja tu mācētu dziedāt kā lielās popmūzikas zvaigznes, kuru plakāti ir pie tavas sienas? Būt slavenam dziedātājam varētu izrādīties interesanti – fani ik uz soļa jautātu pēc autogrāfiem, nauda pietiktu, lai nebūtu jāstrādā smags rūpnīcas darbs un tu pirmais iegūtu jaunākos modes skates apģērbus. Ja vēlies būt labs dziedātājs, jāsapurina sevi un jāsāk mainīt sava ikdiena. Lai labi dziedātu, ir nepieciešamas nodarbības katru dienu. Dziedāšanas nodarbības pie profesionālā ir pieejamas ikvienam. Ja tu nevari atļauties mācīties dziedāt pie profesionāla skolotāja, tev tiek piedāvāta iespēja, kā praktiski mājās apgūt dziedāšanas pamatprasmes. Iemācīties dziedāt ir laikietilpīgs process, bet, kad sāksi redzēt pirmos darba augļus, sapratīsi, ka tie nav bijuši veltīgi.

Sāc ar pareizas elpošanas vingrinājumiem
Elpošanas vingrinājumi ļaus tev kontrolēt balss toni un dziedāšanas ilgumu. Tu būsi pārsteigts, cik attīstīta balss un diafragma ir profesionāliem dziedātājiem. Viņi spēj elpot dziļāk un nepieciešamība ievilkt gaisu dziedāšanas laikā ir mazāka. Pirmie treniņi ir ar pareiza žokļa atvēršanu, lai zilbes nāk precīzas un saprotamas. No malas tas varētu atgādināt zivs mutes kustības, bet profesionāli dziedātāji tā vingrinās. Trenē savu diafragmu, lai tā būtu spēcīga un vari ievilkt dziļi elpu. Mācies elpot ar deguna palīdzību, jo tava mute un rīkle šajā gadījumā ir paredzēta, lai izdotu balsis.

Iesildi balsi
Visiem ķermeņa muskuļiem ir nepieciešama iesildīšanās, pirms uzsāc sporta aktivitātes. Tāpat tas ir ar balss saitēm – tās vajag iesildīt. Balsi vari iesildīt veicot dažus paņēmienus. Dziedi nošu secību, ar katru pakāpinot balss oktāvu. Izdziedi dažādus burtus, mainot toņa augstumus. Lielāku uzmanību pievērs patskaņu izdziedāšanai.

Atrodi savu diapazonu
Tavs pareizais diapazons ir starp maksimāli augstāko toni un maksimāli zemāko toni, ko spēj izdziedāt. Izmēģini jebkuru klasisko diapazonu skalu, lai noteiktu, cik skaidri tu vari izdziedāt tīras notis bez piepūles.

Ieraksti pirmo dziesmu
Mēģini austiņās uzlikt kādu dziesmu, pieliec tuvāk diktofonu un mēģini to iedziedāt. Pārliecinies, lai ieraksta fonā skan klusāka mūzika, un tava balss ir priekšplānā. Pēc tam, kad esi iedziedājis pirmo dziesmu, attin to uz sākumu un noklausies.

Klausoties savu ierakstu izsecini:
1. Vai vārdi ir formulēti skaidri un saprotami; praktizējies tieši uz pareizu izrunu.
2. Vai elpošana ir pareiza. Vārdos, kas tiek izstiepti garāki, nepieciešama lielāka elpas rezerve.

Savu ierakstīto dziesmu parādi tuviniekiem, lai tie ir pirmie novērtētāji, pirms publiski kādam izrādi savas prasmes.

Sāc ar maziem koncertiem
Lokāla reģiona konkursi ir sākums tavai karjerai. Sākotnēji uzstājies konkursos, kur tevi vērtē žūrija. Nebaidies saņemt kritiku, jo tā palīdz saprast, kas jāuzlabo mācību procesā. Tev jāpierod pie publikas un dziedāšanai uz skatuves, jo tieši tas ir mērķis uz ko tiecies. Ja iepriekš esi trenējies tikai guļamistabā vai duškabīnē, jāmācās pāriet jaunā līmenī, uzstāties pūļa priekšā.

Ievieto savas dziesmas internetā
Brīdī, kad esi sapratis, ka dziedāšanas prasme ir apgūta vēlamā līmenī, vari ievietot savus pirmos ierakstus publiskai apskatei. Internetā tu manīsi, vai tavi pūliņi nav bijuši veltīgi. Ja pie savām dziesmām redzēsi arvien vairāk pozitīvus komentārus, tad vari domāt par kādu publisku uzstāšanos. Taču, ja saņemsi daudz kritiku, varbūt pārdomā, vai patiešām nebūtu vēlams aiziet kaut vienu reizi nedēļā pie profesionāla skolotāja. No malas zinošam cilvēkam ir vieglāk iemācīties nekā to darīt mājās un esi pats sev par skolotāju.

Kādi ieguvumi un zaudējumi rodas, klausoties mūziku strādājot?

Vai jums ir ieradums klausīties mūziku savās austiņās, kamēr veicat darba pienākumus? Varbūt tas ir radio, kas tiek atskaņots cauri visiem skaļruņiem visās darba telpās? Mūzika ir unikāla ar to, ka savieno prātu un liek jums uztvert tās skaņas. Dažos brīžos tā pat darbojas ar dziedniecisku nozīmi, bet arī var novērst uzmanību no veicamā darba. Plaši tiek diskutēts par to, kāda ir ietekme, klausoties darba vietā mūziku. Ņemot vērā, ka darba vietas un specifikas ir dažādas, nav jābrīnās, ka domas dalās, atsevišķi izdalot pozitīvos un negatīvos aspektus.

Pozitīvās īpašības, klausoties mūziku darba vietā:

  • Mūzika novērš troksni vai klusumu, kas daudzās darba vietās ir mulsinoši neērts. Birojā tā slāpē datoru klaviatūru klaudzināšanas trokšņus vai nerimtīgā telefona zvanu melodijas. Mūzikai nav jābūt pārāk skaļai, pretējā gadījumā tā var traucēt darba ražīgumu. Klusā fona skaņā tai ir radoša iedarbība. Mūzikas skaņas mudina prātu sākt domāt abstraktāk un tas palīdz radošā darbā.
  • Mūzika attīsta darba spējas. Cilvēki, kas bērnībā ir mācījušies kādu mūzikas instrumentu un vēl joprojām turpina sev fona skaņai izmantot klasisku vai nomierinošu mūziku, paaugstina darba ražīgumu. Mūzika palīdz prātam pievērsties svarīgām lietām, sakopojot domas un rada iedvesmu. Vizuālā uzmanība tiek palielināta, klausoties klasisko mūziku.
  • Mūzika dod spēku. Darba vietās, kur nepieciešama aktīva darbība, mūzika uztur cilvēku pie paaugstinātas enerģijas. Marša mūzika, kas ir ātra un strauja, neļauj darbiniekam atslābt un turpināt iesāktos darbus. Sporta zālēs vai ražošanas cehos, darbiniekiem ieteicams klausīties enerģisku mūziku.
  • Mūzika palīdz saglabāt enerģiju visas dienas garumā. Cilvēki dienas laikā klausās mūziku, kas sniedz enerģiju. Klausoties mūziku var norobežot prātu no negatīvām domām. Prāts tiek stimulēts pamatojoties uz žanru, kāds tek dzirdēts. Tieši tāpēc daži cilvēki jūtas enerģiskāki klausoties repu nevis džezu.

Negatīvās īpašības, klausoties mūziku darba vietā:

  • Nepareiza mūzika, tāda, kas neliekas patīkama cilvēka gaumes izjūti, var radīt traucējumus darba ražīgumā. Traucējumi var būt labi un slikti. Iedvesmojoša mūzika var likt cilvēkam aizdomāties un sapņot par bijušām vai nākotnes lietām, aizkavējot darba gaitu.
  • Romantiska mūzika var izraisīt skumīgas domas par tikko pazaudētu mīlestību. Lai gan šādi traucējumi ir mazāk smagi kā domas, kas rosās, klusumam esot. Tomēr svarīgi ir darba vietā izvēlēties atbilstošu mūziku. Darba vietā, kur nepieciešams strādāt ar loģisku domāšanu, zinātnieki iesaka atskaņot klasisko mūziku.
  • Ilgstoša mūzikas klausīšanās var kaitēt tavai dzirdei. Daudzi cilvēki mēdz klausīties skaļu mūziku, lai atbrīvotos no fona trokšņa. Skaļuma līmenis var pārsniegt robežas, kuras nav veselīgas cilvēka ausīm. Skaņa, kas ir virs 85 decibeliem, var izraisīt fiziskas sāpes un laika gaitā pastiprināt dzirdes traucējumu problēmas. Austiņas, kas skan pilnā apjomā var sasniegt līdz pat 100 decibeliem. Un tagad padomājiet, kādu kaitējumu nodariet savai dzirdei, ja astoņas stundas dienā un piecas darba dienas nedēļā ilglaicīgi klausieties skaļu mūziku. Nerunājot tikai par savu veselību, bet arī apkārt esošo kolēģu dzirdi.
  • Mūzika padara cilvēku aizmāršīgu. Ja jūs strādājat un paralēli klausieties mūziku, nav izslēgts, ka var pasliktināties atmiņa, jo koncentrēšanās spēja uz konkrēto darbu ir uz pusi samazinājusies. Mūzikas iespaidā, prāts var likt aizmirst, cik tālu esi ticis savā projektā, vai nepiefiksēt jau izdarīto lietu sarakstu. Rezultātā tu nespēj novērtēt, cik kvalitatīvi esi strādājis.

Kā popularizēt savu mūziku?

Mūzikas industrija ir mainījusies. Ir paplašinājušies jauni veidi kā klausīties, kā veidot un kā popularizēt savu mūziku. Mūzikas veidotāji meldiņā radīšanā pauž vaļu visām fantāzijām, izmantojot dažādus mūzikas instrumentus. Mārketinga pieaugums ir atvēris plašās durvis arī neatkarīgiem māksliniekiem, kas strādājuši amatieru līmenī. Mūzikas karjera ir viegls ceļš, taču panākumu noturēšanai ir nepieciešama zināma pieredze. Kā popularizēt savas dziesmas, savu stilu un iegūt vairāk fanus?

Pats svarīgākais ir atrast savu nišu lielajā mūzikas pasaulē. Ja esi izdomājis lielisku dziesmas tekstu, tev ir jāsaprot, kādā žanrā vislabāk to izpildīt. Tev ir jāizceļas citu mākslinieku vidū, radot ko unikālu un neatkārtojamu. Mēģini atrast ko tādu, kas liks cilvēkiem par tevi interesēties.

Nākamais solis ir būt pašpārliecinātam un gatavam prezentēt visai pasaulei savu mūziku. Ja popularizēsi sliktu dziesmu vai sliktu ierakstu albumu, tev būs grūti padarīt to nebijušu klausītāju vidū. Labāks ieteikums ir nedaudz nogaidīt, pārliecināties, ka esi pilnīgi gatavs dalīties ar savu dziesmu, nekā nožēlot par steigā izlaistu singlu. Vari iepriekš parādīt dažiem mūzikas ierakstu studijas darbiniekiem, lai tie novērtē tavu radīto mūziku. Ja vismaz 60% no visiem, kam parādīji, atzina to par labu skaņdarbu, tad zini, ka nebūs ko nožēlot. Mūzikas producenti daudz vairāk kritizē nekā klausītāji, tāpēc sākumā uzklausi viņu domas. Tāpat arī laicīgi ir jānostiprina labas attiecības ar mūzikas ierakstu kompānijām, jo, ja tavs ieraksts gūs lielus panākumus klausītāju vidū, būsi nodrošinājis sev atbalsta kompāniju.

Apzinies, kas ir tava mērķauditorija. Pati labākā dziesma var gūt lielu kritiku, ja nonākusi nepareizā klausītāja tuvumā. Ja tava niša ir tehno mūzika, tad iemācies atšķirt pārējos žanrus, kas ir līdzīgi tavam, piemēram, tehno hausmūzika un elektro. Tas palīdzēs tev pārdot savus ierakstus pareizajai auditorijai.

Popularizēt savu mūziku var ar interneta palīdzību vai satiekot reālā dzīvē savus iespējamos fanus.

Internetā ir daudz lapas, kurās vari pievienot savu jauno mūziku, kā arī aprakstu par sevi kā mākslinieku. Jaunākos mūzikas ierakstus ievieto YouTube. Izveido Facebook lietotājiem domātu mūziķa kontu, kur sniedz ieskatu kas esi, ko dari, kādu mūzikas stilu pārstāvi. Uzraksti biogrāfiju par savu mūziku. Pievieno šim kontam dziesmas un aicini visus izteikt domas. Svarīgas ir katra klausītāja domas, lai varētu pilnveidot un uzlabot savu mūziku. Tāpat svarīgi ir izveidot kontus citās populārās viedtālruņu aplikācijās, kā arī interneta vietnēs – Twitter un Instagram.

Vari izveidot pats savu mājas lapu, kas būs paredzēta karjeras attīstīšanai, publikācijām un informācijai, kas svarīga faniem. Lapai ir jābūt profesionālā līmenī, tāpēc palūdz, lai kāds programmētājs to izdara tavā vietā. Izmanto iepriekš minētos sociālos tīklus, lai iekļautu saiti uz savu personīgo mājas lapu.

Tu vari būvēt savas klausītāja un mākslinieka attiecības, satiekoties personīgi. Vienmēr esi draudzīgs un pieklājīgs, neesi tāds, kas uzbāžas ar savu mūziku. Vienmēr piekrīti mediju intervijām, kļūstot arvien populārākam māksliniekam. Piedalies lielos pasākumos kā iesildošais mākslinieks – šādi savu lielo karjeru uzsākuši ir daudzi pasaules mākslinieki. Sāc ar maziem personīgiem koncertiem vietējos bāros, vai pasākumos, kurus apmeklē visas sociālās grupas. Nekad neatsaki koncertēt, jo tas ir svarīgs posms tavas karjeras izaugsmei. Laiks, ko pavadi pirms un pēc koncerta ir jābūt veltīts faniem, padomā par kādu nieciņu dāvināšanu, preces, uz kurām ir tavs zīmols.

Jūties droši uz skatuves

Cilvēki ir dažādi – cits vislabāk jūtas uz skatuves, bet dažiem iestājas lampu drudzis un doma par uzstāšanos pāriet, kad ierauga skatītāju pūli. Visi nav piedzimuši, lai uzstātos uz skatuves. Kā pārvarēt bailes uzstāties auditorijas priekšā? Tam ir vajadzīgas daudz treniņa nodarbības. Iespējams, tikai pēc desmitās uzstāšanās reizes mākslinieks sāks justies kā savā ādā.

Daži padomi, kā justies droši un pārliecinoši uz skatuves.

  • Esi pārliecināts un zinošs par to, ko tu dari
  • Pirms kāp uz skatuves, esi drošs, ka zini visu tekstu no galvas. Vienalga, vai tā ir luga, vai dziesmas vārdi – iekal tos galvā. Jo vairāk praktiskās nodarbības būs, jo drošāk jutīsies.
  • Mācoties lugas tekstu izmanto dažādākās metodes – iezīmē ar marķieri tos teikumus, kuru atcerēšanās ir visgrūtākā. Daudzas reizes pārrunā to ar draugiem, izrunājiet dialogus savā starpā. Arī tad, ja sajauksi kādu tekstu, nebaidies nedaudz improvizēt. Teātrī savu runājamo tekstu zini tikai tu, tāpēc neviens nepārmetīs, ja nedaudz izmainīsi dažus vārdus. Galvenais ir nestostīties un pārzināt savu tēlu uz skatuves.
  • Dziesmas tekstu pārzināšana ir tikpat svarīga kā lugas teksts. Dziedi spogulī, un novēro, kādas kļūdas pieļauj – varbūt mute nav pārāk plaši atvērta, neļaujot skanēt skaidrām zilbēm. Dziedi ar emocijām, lai tās sajūt arī klausītāji. Vairākas reizes praktizējies savu paziņu priekšā, trenējoties uzstāties klausītāju vidū.
  • Dejas soļu mācīšanās process ir ilgs, un visbiežāk, notiek pasniedzēja klātbūtnē. Mājās turpini praktizēt savus dejas soļus gan pie spoguļa, gan ģimenes priekšā. Nesteidzies un apgūsti lēnām katru soli, lai tie būtu izstrādāti precīzi.
  • Izvēlies, ar ko tu vēlies pārsteigt savus skatītājus. Vai tā būs tikai dziedāšana, vai papildus piedomā par šarmu. Mēģinājumu procesā trenējies apģērbā, kādu vilksi uzstājoties. Tev ir jāiejūtas savā tēlā pilnīgi.

Esi pārliecināts par savu skatuves tēlu
Uz skatuves tu dzīvo pavisam citu dzīvi, it sevišķi, teātra lomā. Citiem vārdiem sakot, tev ir jāiemīl tēls, kādu tu rādīsi uz skatuves. Izliec savu visu enerģiju,un pat nedaudz pārspīlētu savu tēlu – esi spilgtāks kā ikdienā. Jebkurā spēlē, ko dari uz skatuves, tev ir jāzina, kas notiek apkārt tev. Skatuve ir tava jaunā dzīve, un viss, kas notiek tajā, ir saistīts.

Dzer šķidrumu
Pirms uzstāšanās dzer daudz šķidrumu. Vienalga, vai dziedāsi, dejosi vai spēlēsi lugas lomu – izliekot enerģiju, ātrāk parādīsies kalšanas sajūta. Nodrošini ķermeni ar papildus šķidrumu, lai uzstāšanās laikā neuznāk liela vēlēšanās aiziet aiz aizkariem padzerties. Pirms dejošanas priekšnesuma vari izmantot arī citronu – iekožoties tajā, tu saglabā siekalu daudzumu mutē un tā neizkaltīs tik ātri.

Labi izgulies
Naktī, pirms uzstāšanās bieži vien māksliniekiem ir liels uztraukums. Tā rezultātā, grūti aizmigt un naktī moka bezmiegs. No rīta jutīsies noguris, jo ķermenis nebūs atpūties. Satraukums ir pilnīgi normāla un dabiska cilvēku parādība, bet neļauj tam pārņemt visu ķermeni un kavēt miegu. Cilvēkam dienā nepieciešams vismaz 8 stundas veselīga miega, lai tas justos enerģiski. Vakarā iedzer zaļo nomierinošo tēju, varbūt ej izskriet, tas padarīs tevi nogurušu un miegainu. Ja nekas nelīdz, dabisks preparāts baldriāns ļaus mierīgi aizmigt.

Iejūties savā lomā 10 minūtes pirms uzstāšanās
Svarīgi ir jau laicīgi iejusties savā tēlā. Pēdējās 10 minūtes iztēlojies, ka esi jau uz skatuves. Galvā izspēlē savu uznākšanu. Ja tā ir vieglāk, veic pēdējo meditācijas pauzi, dziļi elpojot un nomierinoties.

Mūzikas ietekme uz cilvēku

Mūzika ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tā ir visapkārt mums – pat vēja šalkoņa, vai ūdens viļņi ausīm var skanēt kā mūzika. Tai var būt pozitīva, kā arī negatīva ietekme uz cilvēku. Bieži vien, lai relaksētos mēs klausāmies mūzikas skaņas. Protams, katram cilvēkam, individuāli ir cita mūzika, kas nomierina. Dažiem tā var būt relaksējošas flautas skaņas, vai klavieru skaņdarbs, cits tieši pretēji – gūst atslābumu pie skaļiem basiem, popmūzikas vai pat kāda smagāka žanra.

Maziem zīdaiņiem mūzikas klausīšanās bieži vien liekas interesantāka kā sarunas. Atskaņojot mūziku, maziem bērniem patīk iejusties deju ritmā, un ir pierādīts, ka tie, kam tas izdodas visprecīzāk – tie visvairāk smaida. Tāpēc, bērniem pieaugot, tie vēlas dziedāt, vai dejot – jo bērnība ir pavadīta mūzikas ritmos.

Pasaulē ir bijuši daudz un dažādi pētījumi, kā mūzika spēj ietekmēt cilvēku. Endorfīns ir viela, ko izstrādā smadzenes; tas rada mieru un harmoniju ķermenī, tie ir, tā saucamie laimes hormoni. Enorfīnam izplatoties pa ķermeni, var mazināt arī sāpes un izraisa pacilātības sajūtu. Pastāv teorija, ka klausoties mūziku, kas cilvēkam ir patīkama, tiek atbrīvots endorfīns. Dažreiz mūzika tiek izvēlēta kā vislabākās zāles daudzās stresa situācijās. To profesiju pārstāvjiem, kuriem ikdienā jāsaskaras ar stresa situācijām – ārstiem, advokātiem, politiķiem, stjuartiem un citiem, iesaka pēc smagas dienas atslābināties, klausoties mierīgu un nomierinošo mūziku. Ne tikai mākslinieka izpildīta mūzika ir relaksējoša – tāpat miera sajūtu var smelties mežā, kur dzirdamas putnu skaņas, vai jūras krastā klausoties viļņus. Ne vienmēr vajag norobežoties ar mūzikas klausīšanos vienatnē – cilvēks ir sociāla būtne, un tam ir vajadzīga kompānija.

Mūzikas ietekmē arī mūsu dienas ritmu – paātrinot vai palēninot to. Ļoti daudziem sportistiem var redzēt mūzikas atskaņotāju kabatā un austiņas ausīs. Mūzika dod enerģiju veikt sportiskas aktivitātes. Ātrs ritms pasteidzinās mūsu gaitu, skriešanas tembru un dos spēku vēl pāris reizes uztaisīt pietupienus. Braucot pie stūres garus pārbraucienus, bieži vien sāk mākt nogurums, miegainība un ceļš liekas vienmuļš. Šādos gadījumos ir labi uzlikt straujāka ritma mūziku, tādu, kuru var pagriezt skaļāk un dziedāt līdzi. Turpretī lēna, romantiskā vai klasiskā stila mūzika samazinās saspringumu no dienas ritma, pat var radīt miegainību. Bezmiega naktīs var uzlikt lēnu klavieru skanējumu; tas palīdzēs ātrāk iemigt.

Daudzi pētījumi ir bijuši par to, kā mūzika var ietekmēt cilvēka atmiņu. Klasiskās mūzikas pavadījumā ir vieglāk uztvert sarežģītas lietas, labāk strādā atmiņa un vieglāk atcerēties jaunus vārdus. Daudz tiek pētīta tieši Mocarta mūzika un tās ietekme – tā, kā izrādās, nomierina slimos, veicina ātrāku dzīšanu,un pat tiek atskaņota govīm, lai tās ražotu vairāk piena. Tieši pretēji – popmūzika vai kāda smagāka rakstura mūzika novērš domas un koncentrēšanās spējas no darbiem. Jebkura mūzika, kura tiek izpildīta ar vārdiem, kādā brīdī var nemanot novērst domas no paredzētā darba. Smadzenes sāk pievērsties dziesmai ar vārdiem. Arī dzīves uztvere var mainīties no mūzikas, kādu klausāmies. Skumja mūzika tiek saistīta ar pelēku un melnu nokrāsu, taču dienu gaišākās krāsās var iekrāsot priecīga mūzika. Mūzikai ir milzīgs spēks, taču ar to ir jāmāk rīkoties. Tā ir jāizprot un jāizmanto savā labā. Klausoties mūziku, kas tev patīk, apkārtējie redz tavu smaidu un pacilātību. Arī pārējie sāks uztvert dzīvi pozitīvāk un smelsies enerģiju no tevis.

Koris

Katram mūzikas mīļotājam ir zināms, kas ir koris. Tas ir apvienots mūziķu ansamblis, kas izpilda dziesmas dažādos balss toņos. Mūzika ir vajadzīga jau no pašiem sākumiem – sākot jau iet pamatskolā, pat bērnudārzā, ir obligātas mūzikas nodarbības, kur māca dziedāt pareizi pēc notīm. Tiem, kuriem sanāk skaisti dziedāt mūzikas stundās, ir iespēja stāties korī un dziedāt koncertos. Daudziem patīk dziedāt solo, taču koris ir domāts tiem, kam patīk balsu dažādība – izpildīt dziesmu dažādos balss augstumos vienlaicīgi. Dziesma skan interesantāk, nekā vienveidīgā izpildījumā. Noturēt savu balss toni ir grūti, jo apkārt citi dzied dažādākos augstumos, tāpēc arī kora dziedātājiem nepieciešamas garas nodarbības, lai iemācītos repertuāru.

Kora izpildītā mūzika tiek dēvēta par kora mūziku. To komponē visā pasaulē slaveni un ne tik slaveni komponisti visās valodās. Sākotnēji kora mūzika bija izplatīta Baznīcās – tā bija garīgā mūzika, kur tika izpildītas reliģiskas dziesmas klavieru vai ērģeļu pavadījumā. Vēlāk mūzikas stils paplašinājās, tas apvienoja sevī arī klasiskās mūzikas izpildījumu, kori uzstājās koncertzālēs, kā arī svaigā dabā estrādēs. Koru koncerti palika plašāk apmeklēti, jo baznīcā ierobežoja telpas platums, bet brīvdabas estrādē mūzikas baudītāji varēja būt neierobežotā daudzumā. Kori mūsdienās pat mēdz iesaistīties deju koncertos – tie izpilda mūzikas pavadījumu, pie kura dejotāji izpilda savus soļus.

Visbiežāk kora dziesmām ir pavadījums, taču ir dziesmas, kuras ir izpildāmas A Capellā – dziedāšanā bez mūzikas pavadījuma. Tas ir papildus grūtāk, jo koristam ir jānotur sava “balss” nedzirdot mūzikas izpildījumu fonā. Visbiežāk kā pavadošā mūzika skan simfoniskā orķestra izpildījums lielākos koncertos, vai klavieru izpildījums mēģinājumos un mazākos koncertos. Tāpat kā ir daudz un dažādi izpildījumi, ir arī dažādi izpildītāji – sieviešu koris, vīriešu koris un jauktais koris. Vispopulārākie ir jauktie kori, kur dzied gan sievietes, gan vīrieši dažādās “balsīs”. Nav noteikts skaits, cik var būt “balsis” vienā korī. Ir teikts tā – “balsis” var būt tik daudz, cik vien ir to izpildītāji. Angļu komponists Tomass Teliss ir sarakstījis izcilu skaņdarbu Spem in alium, kas ir domāts 40 “balsu” izpildītājiem. Pārsvarā gan dziesmas tiek komponētas līdz 5 “balsu” izpildījumam, taču tas ir atkarīgs no kora spējām iemācīties un izpildīt precīzi katru noti.

Lai iemācītu skaņdarbus, katram korim ir vajadzīgs vadītājs un pianists, kas mācību procesā, kā arī koncertos spēlē mūzikas pavadījumu. Diriģents ir vadītājs visam korim – tas stāv priekšā un ar roku kustību, norāda kurai “balsij” kad un cik skaļi jādzied. Arī būt par diriģentu nav tik vienkārši kā liekas – ir perfekti jāpārzina katras dziesmas specifika. Bieži vien diriģenti paši veido kādas dziesmas daudzbalsību, piešķirot tai jaunu skanējumu. Lai būtu vieglāk izdziedāt daudzbalsīgas dziesmas, kora dalībnieki tiek sastādīti noteiktās vietās, lai katra toņa dziedātāji ir blakus un nenojūk nots. Tā ir vieglāk gan pašiem dalībniekiem, kā arī diriģentam. Jauktajos koros parasti vīri stāv vairāk aizmugurē – bet nav strikti noteikts, to var izlemt katra kora vadītājs.

Dziedāšana korī nekad nenoveco, un katru gadu rodas jauni kori. Ir lielie valsts kori, kuri ir starptautiski pazīstami un dodas tūrēs pa visu pasauli. Dziedāt gribētāju arvien pieaug, tāpēc arī kori paliek labāki un spēcīgāki savos izpildījumos. Vislielākais mērķis katram korim ir dziedāt lielajos Dziesmu un deju svētkos, kas notiek katru piekto gadu Mežaparka estrādē, Rīgā. Tā sapulcē korus no visas Latvijas un klausītājus no visām pasaules malām vienuviet. Tie ir diženi svētki, balsis apvienojas vienā kopīgā dziesmā, kas pāršalc pāri visai Rīgai.