Koris

Katram mūzikas mīļotājam ir zināms, kas ir koris. Tas ir apvienots mūziķu ansamblis, kas izpilda dziesmas dažādos balss toņos. Mūzika ir vajadzīga jau no pašiem sākumiem – sākot jau iet pamatskolā, pat bērnudārzā, ir obligātas mūzikas nodarbības, kur māca dziedāt pareizi pēc notīm. Tiem, kuriem sanāk skaisti dziedāt mūzikas stundās, ir iespēja stāties korī un dziedāt koncertos. Daudziem patīk dziedāt solo, taču koris ir domāts tiem, kam patīk balsu dažādība – izpildīt dziesmu dažādos balss augstumos vienlaicīgi. Dziesma skan interesantāk, nekā vienveidīgā izpildījumā. Noturēt savu balss toni ir grūti, jo apkārt citi dzied dažādākos augstumos, tāpēc arī kora dziedātājiem nepieciešamas garas nodarbības, lai iemācītos repertuāru.

Kora izpildītā mūzika tiek dēvēta par kora mūziku. To komponē visā pasaulē slaveni un ne tik slaveni komponisti visās valodās. Sākotnēji kora mūzika bija izplatīta Baznīcās – tā bija garīgā mūzika, kur tika izpildītas reliģiskas dziesmas klavieru vai ērģeļu pavadījumā. Vēlāk mūzikas stils paplašinājās, tas apvienoja sevī arī klasiskās mūzikas izpildījumu, kori uzstājās koncertzālēs, kā arī svaigā dabā estrādēs. Koru koncerti palika plašāk apmeklēti, jo baznīcā ierobežoja telpas platums, bet brīvdabas estrādē mūzikas baudītāji varēja būt neierobežotā daudzumā. Kori mūsdienās pat mēdz iesaistīties deju koncertos – tie izpilda mūzikas pavadījumu, pie kura dejotāji izpilda savus soļus.

Visbiežāk kora dziesmām ir pavadījums, taču ir dziesmas, kuras ir izpildāmas A Capellā – dziedāšanā bez mūzikas pavadījuma. Tas ir papildus grūtāk, jo koristam ir jānotur sava “balss” nedzirdot mūzikas izpildījumu fonā. Visbiežāk kā pavadošā mūzika skan simfoniskā orķestra izpildījums lielākos koncertos, vai klavieru izpildījums mēģinājumos un mazākos koncertos. Tāpat kā ir daudz un dažādi izpildījumi, ir arī dažādi izpildītāji – sieviešu koris, vīriešu koris un jauktais koris. Vispopulārākie ir jauktie kori, kur dzied gan sievietes, gan vīrieši dažādās “balsīs”. Nav noteikts skaits, cik var būt “balsis” vienā korī. Ir teikts tā – “balsis” var būt tik daudz, cik vien ir to izpildītāji. Angļu komponists Tomass Teliss ir sarakstījis izcilu skaņdarbu Spem in alium, kas ir domāts 40 “balsu” izpildītājiem. Pārsvarā gan dziesmas tiek komponētas līdz 5 “balsu” izpildījumam, taču tas ir atkarīgs no kora spējām iemācīties un izpildīt precīzi katru noti.

Lai iemācītu skaņdarbus, katram korim ir vajadzīgs vadītājs un pianists, kas mācību procesā, kā arī koncertos spēlē mūzikas pavadījumu. Diriģents ir vadītājs visam korim – tas stāv priekšā un ar roku kustību, norāda kurai “balsij” kad un cik skaļi jādzied. Arī būt par diriģentu nav tik vienkārši kā liekas – ir perfekti jāpārzina katras dziesmas specifika. Bieži vien diriģenti paši veido kādas dziesmas daudzbalsību, piešķirot tai jaunu skanējumu. Lai būtu vieglāk izdziedāt daudzbalsīgas dziesmas, kora dalībnieki tiek sastādīti noteiktās vietās, lai katra toņa dziedātāji ir blakus un nenojūk nots. Tā ir vieglāk gan pašiem dalībniekiem, kā arī diriģentam. Jauktajos koros parasti vīri stāv vairāk aizmugurē – bet nav strikti noteikts, to var izlemt katra kora vadītājs.

Dziedāšana korī nekad nenoveco, un katru gadu rodas jauni kori. Ir lielie valsts kori, kuri ir starptautiski pazīstami un dodas tūrēs pa visu pasauli. Dziedāt gribētāju arvien pieaug, tāpēc arī kori paliek labāki un spēcīgāki savos izpildījumos. Vislielākais mērķis katram korim ir dziedāt lielajos Dziesmu un deju svētkos, kas notiek katru piekto gadu Mežaparka estrādē, Rīgā. Tā sapulcē korus no visas Latvijas un klausītājus no visām pasaules malām vienuviet. Tie ir diženi svētki, balsis apvienojas vienā kopīgā dziesmā, kas pāršalc pāri visai Rīgai.