Dejas dažādība

Dejas uzvedums ir viens no skatuves mākslas veidiem – pie mūzikas aranžēti dejas soļi, mākslinieku izpildījumā. Tā nav tikai soļu pareizā secībā izpildīšana, bet gan visu emociju ielikšana un izrādīšana. Emocijas vienmēr ir priekšplānā, ko skatītāji redz vispirms, – tad nāk tikai soļu tehnika un pareiza izpildīšana.

Senos laikos ar deju saistījās kāda rituāla veikšana, kas arī jau bija iestudēts priekšnesums ar, bieži vien, speciāliem tērpiem un deju pavadījuma izpildītājiem. Savā ziņā tās varētu dēvēt par tautu deju aizsākumiem. Tautas dejās raksturīga ir tautas mūzika un katram reģionam raksturīgi tērpi – svārku krāsas, villaines, aubes, vainagi. Līdz pat šai dienai tautas dejas ir dzīvas un piesaista arvien vairāk jauniešus dejošanai. Tas ir kā dzīvesveids un hobijs, ko var pavadīt kopā ar draugiem, priecēt citus un sevi. Arvien vairāk veidojas jauni tautas deju kolektīvi un ansambļi, kuriem lielākais mērķis ir sevi pierādīt skatēs un konkursos, kā arī piedalīties ik 5 gadu lielajā deju uzvedumā Dziesmu un deju svētkos. Laikam ejot, jaunākās tautas dejas tiek pielāgotas arī pie mūsdienīgākas mūzikas, pie popmūzikas un slavenu izpildītāju dziesmām. Tā nedaudz pazūd tā īstā tautas dejas būtība – ar tautas dziesmu apdejošanu.

Ne tikai tautas dejas ir nākušas no seniem laikiem – aristokrātu ballēs vienmēr godā bija balles dejas, ar kuplām kleitām un un viegli plūstošu mūziku. Balles gan sākumā tika rīkotas vien dižciltīgajiem, taču, laikam ejot, 19.gadsimta sākumā tika rīkotas arī pārējiem sabiedrības slāņiem – tādējādi valsi nu mācēja visi, kam patika dejot. Sarīkojuma dejas sevī iekļauj klasiskās pāru dejas, kā tango, fokstrots, kviksteps, un balles karalis Vīnes valsis. Tērpi šīm dejām vien ir kā māksla – greznas, krāšņas, pat kuplas kleitas, vīri solīdos tērpos.

Deju veids un stils attīstās arvien straujāk. Īstas skatuviskās dejas ir sporta dejas. Tām tiek piedēvēts nosaukums – koncertdejas, jo sniedz lielisku priekšnesumu skatītājam. Tās ir aktīvas, dvēseliskas un straujas dejas. Programma iekļauj sevī plašāk zināmos Latīņamerikas eksotiskos un romantiskos sambas, rumbas, salsas, pasadobles deju ritmus. Tērpi vairāk piegulošāki, iespīlētāki, lai ļautu māksliniekiem brīvi kustēties ātrajā ritmā. Šeit arī liela loma ir emocijām un temperamentam, kas ir dejotāja asinīs. Priekšnesums reti kad ir solo jeb pāra izpildījums, biežāk ir skatuvisks uzvedums, kur dejo grupās un pa pāriem.

Pavisam nesen bet strauji attīstoties, savu popularitāti ir izkarojušas ielu dejas. Tās ir HipHop, R`n`B, Techno un citu kluba mūzikas stilu pavadījumā veidotas dejas. Nosaukums “Ielu dejas” ir radies no pozīcijas, kur tiek rādītas šīs kustības, tas ir, uz ielas. Mākslinieki cits citam atrāda savus deju soļus – bieži notiek sacensības, par labāko kustību virtuozu. Deju apģērbs ir pavisam vienkāršs – lai ir ērti kustēties, tas pat var būt treniņtērps. Lai gan izklausās pēc brutāla jauniešu bariņa, kas kustās pie smagas mūzikas, taču dejas soļi ir grūti, ir nepieciešami ilgi treniņi, daudz spēka un motivācijas. Arī šīs dejas, uzvedot uz skatuves, ir skatāmas un baudāmas, it sevišķi uzvedumos, kur ir daudz mākslinieku. Šāds dejas veids saucams par mūsdienīgajām dejām, un patiesībā, tas ir tik daudzpusīgs, ka var uztaisīt uzvedumu pie jebkādas mūzikas – arī pie pavisam parasta dzejoļa lasīšanas.

Kultūras baudīšanai šobrīd ir liela izvēle un tā arvien attīstās uz priekšu. Dejas stili apvienojas, radot jaunu kompozīciju, tādējādi paplašinot savu skatītāju loku arvien vairāk. Jāmeklē jauni horizonti un jābauda skatuves māksla ar pavisam svaigu skatu.