scene.ee – Mūzika un Dejas

Mūzikas ietekme uz cilvēku

muzikas-ietekme

Mūzika ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tā ir visapkārt mums – pat vēja šalkoņa, vai ūdens viļņi ausīm var skanēt kā mūzika. Tai var būt pozitīva, kā arī negatīva ietekme uz cilvēku. Bieži vien, lai relaksētos mēs klausāmies mūzikas skaņas. Protams, katram cilvēkam, individuāli ir cita mūzika, kas nomierina. Dažiem tā var būt relaksējošas flautas skaņas, vai klavieru skaņdarbs, cits tieši pretēji – gūst atslābumu pie skaļiem basiem, popmūzikas vai pat kāda smagāka žanra.

Maziem zīdaiņiem mūzikas klausīšanās bieži vien liekas interesantāka kā sarunas. Atskaņojot mūziku, maziem bērniem patīk iejusties deju ritmā, un ir pierādīts, ka tie, kam tas izdodas visprecīzāk – tie visvairāk smaida. Tāpēc, bērniem pieaugot, tie vēlas dziedāt, vai dejot – jo bērnība ir pavadīta mūzikas ritmos.

Pasaulē ir bijuši daudz un dažādi pētījumi, kā mūzika spēj ietekmēt cilvēku. Endorfīns ir viela, ko izstrādā smadzenes; tas rada mieru un harmoniju ķermenī, tie ir, tā saucamie laimes hormoni. Enorfīnam izplatoties pa ķermeni, var mazināt arī sāpes un izraisa pacilātības sajūtu. Pastāv teorija, ka klausoties mūziku, kas cilvēkam ir patīkama, tiek atbrīvots endorfīns. Dažreiz mūzika tiek izvēlēta kā vislabākās zāles daudzās stresa situācijās. To profesiju pārstāvjiem, kuriem ikdienā jāsaskaras ar stresa situācijām – ārstiem, advokātiem, politiķiem, stjuartiem un citiem, iesaka pēc smagas dienas atslābināties, klausoties mierīgu un nomierinošo mūziku. Ne tikai mākslinieka izpildīta mūzika ir relaksējoša – tāpat miera sajūtu var smelties mežā, kur dzirdamas putnu skaņas, vai jūras krastā klausoties viļņus. Ne vienmēr vajag norobežoties ar mūzikas klausīšanos vienatnē – cilvēks ir sociāla būtne, un tam ir vajadzīga kompānija.

Mūzikas ietekmē arī mūsu dienas ritmu – paātrinot vai palēninot to. Ļoti daudziem sportistiem var redzēt mūzikas atskaņotāju kabatā un austiņas ausīs. Mūzika dod enerģiju veikt sportiskas aktivitātes. Ātrs ritms pasteidzinās mūsu gaitu, skriešanas tembru un dos spēku vēl pāris reizes uztaisīt pietupienus. Braucot pie stūres garus pārbraucienus, bieži vien sāk mākt nogurums, miegainība un ceļš liekas vienmuļš. Šādos gadījumos ir labi uzlikt straujāka ritma mūziku, tādu, kuru var pagriezt skaļāk un dziedāt līdzi. Turpretī lēna, romantiskā vai klasiskā stila mūzika samazinās saspringumu no dienas ritma, pat var radīt miegainību. Bezmiega naktīs var uzlikt lēnu klavieru skanējumu; tas palīdzēs ātrāk iemigt.

Daudzi pētījumi ir bijuši par to, kā mūzika var ietekmēt cilvēka atmiņu. Klasiskās mūzikas pavadījumā ir vieglāk uztvert sarežģītas lietas, labāk strādā atmiņa un vieglāk atcerēties jaunus vārdus. Daudz tiek pētīta tieši Mocarta mūzika un tās ietekme – tā, kā izrādās, nomierina slimos, veicina ātrāku dzīšanu,un pat tiek atskaņota govīm, lai tās ražotu vairāk piena. Tieši pretēji – popmūzika vai kāda smagāka rakstura mūzika novērš domas un koncentrēšanās spējas no darbiem. Jebkura mūzika, kura tiek izpildīta ar vārdiem, kādā brīdī var nemanot novērst domas no paredzētā darba. Smadzenes sāk pievērsties dziesmai ar vārdiem. Arī dzīves uztvere var mainīties no mūzikas, kādu klausāmies. Skumja mūzika tiek saistīta ar pelēku un melnu nokrāsu, taču dienu gaišākās krāsās var iekrāsot priecīga mūzika. Mūzikai ir milzīgs spēks, taču ar to ir jāmāk rīkoties. Tā ir jāizprot un jāizmanto savā labā. Klausoties mūziku, kas tev patīk, apkārtējie redz tavu smaidu un pacilātību. Arī pārējie sāks uztvert dzīvi pozitīvāk un smelsies enerģiju no tevis.

Koris

koris

Katram mūzikas mīļotājam ir zināms, kas ir koris. Tas ir apvienots mūziķu ansamblis, kas izpilda dziesmas dažādos balss toņos. Mūzika ir vajadzīga jau no pašiem sākumiem – sākot jau iet pamatskolā, pat bērnudārzā, ir obligātas mūzikas nodarbības, kur māca dziedāt pareizi pēc notīm. Tiem, kuriem sanāk skaisti dziedāt mūzikas stundās, ir iespēja stāties korī un dziedāt koncertos. Daudziem patīk dziedāt solo, taču koris ir domāts tiem, kam patīk balsu dažādība – izpildīt dziesmu dažādos balss augstumos vienlaicīgi. Dziesma skan interesantāk, nekā vienveidīgā izpildījumā. Noturēt savu balss toni ir grūti, jo apkārt citi dzied dažādākos augstumos, tāpēc arī kora dziedātājiem nepieciešamas garas nodarbības, lai iemācītos repertuāru.

Kora izpildītā mūzika tiek dēvēta par kora mūziku. To komponē visā pasaulē slaveni un ne tik slaveni komponisti visās valodās. Sākotnēji kora mūzika bija izplatīta Baznīcās – tā bija garīgā mūzika, kur tika izpildītas reliģiskas dziesmas klavieru vai ērģeļu pavadījumā. Vēlāk mūzikas stils paplašinājās, tas apvienoja sevī arī klasiskās mūzikas izpildījumu, kori uzstājās koncertzālēs, kā arī svaigā dabā estrādēs. Koru koncerti palika plašāk apmeklēti, jo baznīcā ierobežoja telpas platums, bet brīvdabas estrādē mūzikas baudītāji varēja būt neierobežotā daudzumā. Kori mūsdienās pat mēdz iesaistīties deju koncertos – tie izpilda mūzikas pavadījumu, pie kura dejotāji izpilda savus soļus.

Visbiežāk kora dziesmām ir pavadījums, taču ir dziesmas, kuras ir izpildāmas A Capellā – dziedāšanā bez mūzikas pavadījuma. Tas ir papildus grūtāk, jo koristam ir jānotur sava “balss” nedzirdot mūzikas izpildījumu fonā. Visbiežāk kā pavadošā mūzika skan simfoniskā orķestra izpildījums lielākos koncertos, vai klavieru izpildījums mēģinājumos un mazākos koncertos. Tāpat kā ir daudz un dažādi izpildījumi, ir arī dažādi izpildītāji – sieviešu koris, vīriešu koris un jauktais koris. Vispopulārākie ir jauktie kori, kur dzied gan sievietes, gan vīrieši dažādās “balsīs”. Nav noteikts skaits, cik var būt “balsis” vienā korī. Ir teikts tā – “balsis” var būt tik daudz, cik vien ir to izpildītāji. Angļu komponists Tomass Teliss ir sarakstījis izcilu skaņdarbu Spem in alium, kas ir domāts 40 “balsu” izpildītājiem. Pārsvarā gan dziesmas tiek komponētas līdz 5 “balsu” izpildījumam, taču tas ir atkarīgs no kora spējām iemācīties un izpildīt precīzi katru noti.

Lai iemācītu skaņdarbus, katram korim ir vajadzīgs vadītājs un pianists, kas mācību procesā, kā arī koncertos spēlē mūzikas pavadījumu. Diriģents ir vadītājs visam korim – tas stāv priekšā un ar roku kustību, norāda kurai “balsij” kad un cik skaļi jādzied. Arī būt par diriģentu nav tik vienkārši kā liekas – ir perfekti jāpārzina katras dziesmas specifika. Bieži vien diriģenti paši veido kādas dziesmas daudzbalsību, piešķirot tai jaunu skanējumu. Lai būtu vieglāk izdziedāt daudzbalsīgas dziesmas, kora dalībnieki tiek sastādīti noteiktās vietās, lai katra toņa dziedātāji ir blakus un nenojūk nots. Tā ir vieglāk gan pašiem dalībniekiem, kā arī diriģentam. Jauktajos koros parasti vīri stāv vairāk aizmugurē – bet nav strikti noteikts, to var izlemt katra kora vadītājs.

Dziedāšana korī nekad nenoveco, un katru gadu rodas jauni kori. Ir lielie valsts kori, kuri ir starptautiski pazīstami un dodas tūrēs pa visu pasauli. Dziedāt gribētāju arvien pieaug, tāpēc arī kori paliek labāki un spēcīgāki savos izpildījumos. Vislielākais mērķis katram korim ir dziedāt lielajos Dziesmu un deju svētkos, kas notiek katru piekto gadu Mežaparka estrādē, Rīgā. Tā sapulcē korus no visas Latvijas un klausītājus no visām pasaules malām vienuviet. Tie ir diženi svētki, balsis apvienojas vienā kopīgā dziesmā, kas pāršalc pāri visai Rīgai.

Dejas dažādība

deja

Dejas uzvedums ir viens no skatuves mākslas veidiem – pie mūzikas aranžēti dejas soļi, mākslinieku izpildījumā. Tā nav tikai soļu pareizā secībā izpildīšana, bet gan visu emociju ielikšana un izrādīšana. Emocijas vienmēr ir priekšplānā, ko skatītāji redz vispirms, – tad nāk tikai soļu tehnika un pareiza izpildīšana.

Senos laikos ar deju saistījās kāda rituāla veikšana, kas arī jau bija iestudēts priekšnesums ar, bieži vien, speciāliem tērpiem un deju pavadījuma izpildītājiem. Savā ziņā tās varētu dēvēt par tautu deju aizsākumiem. Tautas dejās raksturīga ir tautas mūzika un katram reģionam raksturīgi tērpi – svārku krāsas, villaines, aubes, vainagi. Līdz pat šai dienai tautas dejas ir dzīvas un piesaista arvien vairāk jauniešus dejošanai. Tas ir kā dzīvesveids un hobijs, ko var pavadīt kopā ar draugiem, priecēt citus un sevi. Arvien vairāk veidojas jauni tautas deju kolektīvi un ansambļi, kuriem lielākais mērķis ir sevi pierādīt skatēs un konkursos, kā arī piedalīties ik 5 gadu lielajā deju uzvedumā Dziesmu un deju svētkos. Laikam ejot, jaunākās tautas dejas tiek pielāgotas arī pie mūsdienīgākas mūzikas, pie popmūzikas un slavenu izpildītāju dziesmām. Tā nedaudz pazūd tā īstā tautas dejas būtība – ar tautas dziesmu apdejošanu.

Ne tikai tautas dejas ir nākušas no seniem laikiem – aristokrātu ballēs vienmēr godā bija balles dejas, ar kuplām kleitām un un viegli plūstošu mūziku. Balles gan sākumā tika rīkotas vien dižciltīgajiem, taču, laikam ejot, 19.gadsimta sākumā tika rīkotas arī pārējiem sabiedrības slāņiem – tādējādi valsi nu mācēja visi, kam patika dejot. Sarīkojuma dejas sevī iekļauj klasiskās pāru dejas, kā tango, fokstrots, kviksteps, un balles karalis Vīnes valsis. Tērpi šīm dejām vien ir kā māksla – greznas, krāšņas, pat kuplas kleitas, vīri solīdos tērpos.

Deju veids un stils attīstās arvien straujāk. Īstas skatuviskās dejas ir sporta dejas. Tām tiek piedēvēts nosaukums – koncertdejas, jo sniedz lielisku priekšnesumu skatītājam. Tās ir aktīvas, dvēseliskas un straujas dejas. Programma iekļauj sevī plašāk zināmos Latīņamerikas eksotiskos un romantiskos sambas, rumbas, salsas, pasadobles deju ritmus. Tērpi vairāk piegulošāki, iespīlētāki, lai ļautu māksliniekiem brīvi kustēties ātrajā ritmā. Šeit arī liela loma ir emocijām un temperamentam, kas ir dejotāja asinīs. Priekšnesums reti kad ir solo jeb pāra izpildījums, biežāk ir skatuvisks uzvedums, kur dejo grupās un pa pāriem.

Pavisam nesen bet strauji attīstoties, savu popularitāti ir izkarojušas ielu dejas. Tās ir HipHop, R`n`B, Techno un citu kluba mūzikas stilu pavadījumā veidotas dejas. Nosaukums “Ielu dejas” ir radies no pozīcijas, kur tiek rādītas šīs kustības, tas ir, uz ielas. Mākslinieki cits citam atrāda savus deju soļus – bieži notiek sacensības, par labāko kustību virtuozu. Deju apģērbs ir pavisam vienkāršs – lai ir ērti kustēties, tas pat var būt treniņtērps. Lai gan izklausās pēc brutāla jauniešu bariņa, kas kustās pie smagas mūzikas, taču dejas soļi ir grūti, ir nepieciešami ilgi treniņi, daudz spēka un motivācijas. Arī šīs dejas, uzvedot uz skatuves, ir skatāmas un baudāmas, it sevišķi uzvedumos, kur ir daudz mākslinieku. Šāds dejas veids saucams par mūsdienīgajām dejām, un patiesībā, tas ir tik daudzpusīgs, ka var uztaisīt uzvedumu pie jebkādas mūzikas – arī pie pavisam parasta dzejoļa lasīšanas.

Kultūras baudīšanai šobrīd ir liela izvēle un tā arvien attīstās uz priekšu. Dejas stili apvienojas, radot jaunu kompozīciju, tādējādi paplašinot savu skatītāju loku arvien vairāk. Jāmeklē jauni horizonti un jābauda skatuves māksla ar pavisam svaigu skatu.